Pētnieks: mazināt online azartspēļu nelegālo daļu var tikai nodrošinot legālu un kontrolētu azartspēļu piedāvājumu

Mazināt nelegālo online azartspēļu īpatsvaru, apkarojot ēnu ekonomiku un atkarību riskus, ir iespējams tikai pie nosacījuma, ja patērētājiem tiek nodrošināts legāls un kontrolēts interaktīvo azartspēļu piedāvājumu. Tā secināts pētījumā “Latvijas interaktīvo azartspēļu nozare: izaicinājumu un risinājumi nelegālās tirgus daļas mazināšanai”, ko ir veicis SSE Riga profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Latvijas nozari uzraugošās institūcijas, vismaz ierēdniecības līmenī, skaidri apzinās, ka lielu šķēršļu radīšana, kur nu vēl interaktīvo azartspēļu pilnīgs aizliegums, radīs lielākas problēmas kā ieguvumus. Par to liecina arī citu valstu pieredze, tā secināts pētījumā.

“Neapšaubāmi, azartspēlēm ir daudz negatīvas blaknes, ar kurām valstij, kopā ar pašu nozari ir jācīnās. Tomēr neviena valsts, t.sk. arī Latvija, līdz šim nav spējusi, un visticamāk arī nekad nespēs, pieeju nelegālajam sektoram būtiski ierobežot. Šī ir ļoti liela atšķirība salīdzinot ar pārējo azartspēļu nozari, kura, cita starpā, tiek daudz mazāk regulēta un kontrolēta,” norāda pētījuma autors Arnis Sauka.

“Kas ir ne mazāk būtiski, cilvēkus, kas interaktīvās azartspēles lieto nelegālajā tirgū praktiski nav iespējams identificēt. Līdz ar to ir ļoti ierobežotas iespējas šiem cilvēkiem palīdzēt gadījumos, kad tie saskaras ar no azartspēļu pārmērīgu spēlēšanu saistītiem riskiem. Turklāt, kā atzīst Finanšu ministrija, nelicencētās azartspēles ir arī rīks, ko var izmantot noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas shēmās. Šo iemeslu dēļ nesen pieņemtais aizliegums interaktīvo azartspēļu organizēšanai Latvijā šķiet nesaprotams un populistisks,” pauž Sauka.

Nelegālā tirgus apjoma mazināšanas veicināšanā liels potenciāls ir tālākā nozares un valsts sadarbības stiprināšanā. Kā liecina pētījuma rezultāti, to, ierēdniecības līmenī, atbalsta gan atbildīgās institūcijas, gan pati nozare.

Nelegālo tirgus apjomu Latvijas un citu valstu interaktīvo azartspēļu nozarēs aprēķina starptautiskā pētījumu aģentūra  “H2 Gambling Capital” (H2GC). Atbilstoši H2GC aprēķinam, nelegālais interaktīvo azartspēļu tirgus apjoms Latvijā 2019. gadā bija 38% jeb vairāk kā 33 miljoni eiro no kuriem valsts budžetā netika nomaksāti aptuveni 7 miljoni eiro.

Savukārt ieņēmumi no licencētajām interaktīvajām azartspēlēm Latvijā 2019. gadā 54 miljonu eiro apmērā un kopumā valsts budžetā nozare tikai 2019. gadā licencētie online spēļu operatori nodokļos samaksāja vairāk kā 12 miljonus eiro.

Licencēto interaktīvo azartspēļu operatoru iemaksas valsts budžetā 2017.- 2019. gadā (milj. EUR)
2017
2018
2019
Azartspēļu nodoklis
2.8
4.1
5.5
PVN iemaksas valsts kasē
1.4
2.1
2.8
IIN un sociālā nodokļa iemaksas valsts kasē
2.0
3.0
4.0
KOPĀ:
6.2
9.2
12.3

Avots: LIAB, 2020

Galvenie izaicinājumi nozarē ir lielā mērā saistīti ar tās regulējumu, kas ir novecojis. Eksperti visā pasaulē atzīts, ka pārāk strikti ierobežojumi noved tikai pie tā, ka vieta tukša nepaliek. Ja spēlētājiem ir daudz izdevīgāk izklaidēties nelegālajās azartspēļu vietnēs, viņi tās arī izmanto. Austrija ir uzskatāms piemērs tam.

Galvenie, ar nozares regulējumu saistītie izaicinājumi, kas tiešā veidā ietekmē gan Latvijas rezidentu iespējas, gan arī motivāciju izmantot nelegālo interaktīvo azartspēļu operatoru sniegtos pakalpojumus ir sekojoši:

  • neefektīva nelegālo interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniedzēju bloķēšana;
  • apmaksa par azartspēļu spēlēšanu interaktīvajā vidē iespējama tikai ar Latvijas komercbanku starpniecību;
  • iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) spēlētājiem no apjoma, nevis reālā laimesta – Latvija ir vienīgā valsts kur šāds tiek piemērots;
  • pilnīgs reklāmas aizliegums interaktīvām azartspēlēm Latvijā;
  • interaktīvo azartspēļu produktu klāsta ierobežojums Latvijā reģistrētajiem pakalpojumu sniedzējiem;
  • azartspēļu nodoklis 10%: tā iespējamā palielināšana.
Atsevišķu interaktīvās azartspēļu nozares darbības regulējuma salīdzinājums Baltijas valstīs
Latvija
Lietuva
Igaunija
Reklāma
Aizliegta
Atļauta ar nosacījumiem
Atļauta ar nosacījumiem
Pieļautie maksājumu veidi
Banku maksājumi
Jebkāda veida maksājumi
Jebkāda veida maksājumi
Nodoklis no laimestiem
23% no izmaksas
15% no kapitāla pieaugums
Nav
Kampaņas un bonusi
Būtiski ierobežoti
Nebūtiski ierobežoti
Neierobežoti
Produkti
Ierobežoti
Ierobežoti
Pilns produktu klāsts

Avots: LIAB, 2020

Lielākajā daļā valstu, t.sk. Lietuvā un Igaunijā, daļa no augstāk minētajām problēmām nepastāv. Līdz ar to arī nelegālā tirgus apjoms kaimiņvalstīs ir būtiski mazāks. Proti, ja, pēc konservatīviem aprēķiniem, nelegālā tirgus apjoms Latvijā 2019. gadā sastādīja 33.8 miljonus eiro, tad Lietuvā un Igaunijā tas attiecīgi bija 13.8 un 10.4 miljoni eiro.

“Tas, ka aizliedz kādu daļu no azartspēlēm, cilvēku vēlmes nezūd un tie atrod veidus kā spēlēt legāli vai nelegāli. Mūsu interesēs ir nozari sakārtot. Tas, kas ir nelegāls vienmēr prasa lielākus resursus lai to kontrolētu,” tā pētījuma laikā ir atzinuši Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pārstāvji. “Diemžēl nesenā pieredze, proti, pilnīgs interaktīvo azartspēļu aizliegums parāda, ka Latvijā lēmumi, kas attiecas uz interaktīvo azartspēļu nozari ir politizēti, un pretrunā gan ar pašu spēlētāju, gan budžeta ieņēmumu interesēm. Savā ziņā līdzīgi kā cilvēki, kas aizbrauc no Latvijas un iekārtojas uz dzīvi citās valstīs, arī ļoti liela daļa to Latvijas rezidentu, kas līdz šim ir spēlējuši interaktīvās azartspēles pie Latvijā licencētajiem operatoriem, atpakaļ neatgriezīsies. Tomēr turpinās spēlēt, bet nu jau nelegāli, papildinot vai nu kādas citas valsts kasi (spēlējot pie citās valstīs reģistrētiem operatoriem), vai arī dodot finansiālu pienesumu pilnībā nelegālām struktūrām,” uzsver Arnis Sauka.

Vai Latvijas politikas veidotāji tiešām vēlas šādu scenāriju un ir gatavi uzņemties atbildību par tiem, azartspēļu problēmās nonākošajiem spēlētājiem, kas spēlēs azartspēles nelegālajā sektorā?

Par nozari

Latvijā interaktīvo azartspēļu licences ir piešķirta un tās izmanto deviņi operatori. Vēl trīs operatoriem ir izsniegta licence, bet tie nav uzsākuši darbību. Savukārt uz 2020. gada 15. martu izskatīšanas stadijā bija vēl divu licenču pieteikumi.

Par LIAB

Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība veicina nozares un valsts sektora sadarbību, definē un sniedz nozares viedokli valsts pārvaldes institūcijām, sadarbojoties arī normatīvo regulējumu izstrādē .

LIAB iestājas par atvērtu un godīgu tirgu visiem licencētajiem interneta azartspēļu uzņēmumiem Latvijā. Valsts un visas sabiedrības interesēs ir veidot atvērtu, regulētu un atbildīgu interaktīvo azartspēļu vidi, kur iedzīvotājiem ir iespēja saņemt pakalpojumi no regulētiem un atbildīgiem tiešsaistes azartspēļu uzņēmumiem.

LIAB darbojas lai veidotu mūsdienīgu, tehnoloģiski attīstītu un sociāli atbildīgu nozari, kā arī veicinātu saprātīgu interneta azartspēļu patēriņu.

Par pētījumu

Šo pētījumu 2019. gada beigās iniciēja Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrība (LIAB). Pētījuma galvenie mērķi ir identificēt būtiskākos faktorus, kas veicina nelegālā tirgus apjomu Latvijas interaktīvo azartspēļu  tirgū, un piedāvāt ieteikumus nelegālā tirgus apjoma mazināšanai.

Pētījums un tā ieteikumi balstās uz pieņēmumu, ka azartspēles, tai skaitā interaktīvās, daļai spēlētāju rada nopietnas atkarības problēmas. Tomēr atkarībā no “zemes” azartspēlēm, pieeju interaktīvajām azartspēlēm Interneta vidē pilnībā noslēgt nav iespējams. Turklāt visi esošie pierādījumi liecina, ka neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem un izglītošanas kampaņām, azartspēles cilvēki gribēs spēlēt tik un tā- legāli, vai nelegāli. Pētījums balstās uz vairākiem, vienam otru papildinošiem datiem: pieejamo interaktīvo azartspēļu nozares statistiku, padziļinātajām intervijām ar lielākajiem nozares uzņēmumu vadītājiem, kas kopumā sastāda aptuveni 90% no interaktīvās azartspēļu nozares apjoma Latvijā. Papildus tika veiktas arī intervijas ar galveno atbildīgo institūciju: Finanšu ministrijas un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, pārstāvēm. Visas intervijas tikai veiktas 2020. gada marta sākumā.