LIAB iesniedzis priekšlikumus grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā

<strong>LIAB iesniedzis priekšlikumus grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā</strong>

2023. gada 6. aprīlī vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP portāls) sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai ir ievietots likumprojekts Nr. 23-TA-890 “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” un tā anotācija. Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība ir iesniegusi savu priekšlikumus likuma grozījumiem.

Par vecuma slieksni

Likumprojekts paredz paaugstināt vecuma slieksni dalībai visa veida azartspēlēs, nosakot, ka azartspēļu spēlēšana, tostarp totalizatoru un derību likmju spēlēšana, ir atļauta personām no 21 gada vecuma. Vienlaikus Likumprojekts paredz, ka izložu un interaktīvo izložu spēlēšana būs atļauta personām, kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu. Kā iemesls vecuma ierobežojuma paaugstināšanai Anotācijā ir norādīts uz nepieciešamību pasargāt mazāk aizsargāto sabiedrības daļu, kurai vēl nav izstrādājies priekšstats un izpratne par finansiālo neatkarību.

LIAB atbalsta vecuma sliekšņa paaugstināšanu dalībai azartspēlēs un izlozēs, tomēr nav saprotams un tā neatbalsta to, ka dalībai izlozēs un interaktīvajās izlozēs tiek noteikts atšķirīgs vecuma ierobežojums kā dalībai totalizatoros un derībās, kas tiek organizēti ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.

Atbilstoši Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlīdzības principam likumdevējs nedrīkst nepamatoti noteikt atšķirīgu attieksmi pret personām (personu grupām), kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Atbilstoši starptautiskajiem pētījumiem un citu valstu praksei, uz ko ir norādīts gan anotācijā, gan arī Pamatnostādnēs, izlozes un interaktīvās izlozes, kā arī totalizatori un derības, tostarp totalizatori un derības, kas tie organizēti ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, ir azartspēļu veidi, kas vismazāk saistās ar azartspēļu atkarības risku. Tas attiecīgi ir iemesls, kādēļ šiem azartspēļu veidiem salīdzinājumā ar citiem pārsvarā tiek noteikts zemāks vecuma ierobežojums. Tādējādi šos azartspēļu veidus apvieno viena pazīme – zemāks azartspēļu atkarības risks salīdzinājumā ar citiem azartspēļu veidiem.

Neskatoties uz iepriekš minēto, anotācijā tiek skaidrots, ka 21 gada vecuma sliekšņa attiecināšana arī uz totalizatoriem un derībām esot nepieciešama, jo, izvērtējot esošo totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietu atrašanos, ir konstatēts, ka liela daļa atrodas spēļu zālēs. Tādēļ neesot pamata piemērot atšķirīgus vecuma ierobežojuma nosacījumus totalizatoriem un derībām. Tādējādi anotācijā un likumprojektā atšķirīga attieksme pret totalizatoriem un derībām salīdzinājumā ar izlozēm un interaktīvajām izlozēm tiek attaisnota ar totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietu atrašanos. Tomēr šāds pamatojums atšķirīgai attieksmei neiztur kritiku. Šāda attaisnojuma izvirzīšana ir neloģiska, jo jautājums par totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietu atrašanos ir pilnībā nodalāms un regulējams atsevišķi no jautājuma par vecuma ierobežojumu dalībai šajos azartspēļu veidos. Tāpat ir jānorāda, ka ne visas totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietas atrodas spēļu zālēs, bet anotācija vispār nav atrodams pamatojums tam, kādēļ šāds vecuma ierobežojums ir nosakāms arī attiecībā uz tām totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietām, kas neatrodas spēļu zālēs. Jebkurā gadījumā šāds ierobežojums nav samērīgs, jo arī totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietas ir iespējams izvietot atsevišķi no spēļu zālēm, kas viennozīmīgi būtu mazāk ierobežojošs līdzeklis likumdevēja izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Līdz ar to šāda veida nepamatota atšķirīga attieksme nav attaisnojama un ir pretrunā ar Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprināto vienlīdzības principu, kā arī neatbilst samērīguma principa prasībām.

LIAB arī uzsver, ka anotācijā vispār nav saskatāms iemesls, kādēļ 21 gada vecuma ierobežojums tiek attiecināts arī uz totalizatoriem un derībām, kas tiek organizēti ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, kamēr interaktīvajām izlozēm tiek saglabāts 18 gadu vecuma ierobežojums. Pamatojuma neesamība norāda uz to, ka Likumprojektā nepamatoti ir paredzēta atšķirīga attieksme starp interaktīvajām izlozēm un totalizatoriem un derībām, kas tiek organizēti ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību. Šāda atšķirīga attieksme nav attaisnojama, jo visi šie azartspēļu veidi tiek saistīti ar zemāku azartspēļu atkarības rašanās risku salīdzinājumā ar citiem azartspēļu veidiem. Papildus ir jāuzsver, ka Lietuvā un Igaunijā 21 gada vecuma ierobežojums tiek attiecināts tikai uz kazino, kamēr attiecībā uz visa veida interaktīvajām azartspēlēm, tostarp totalizatoriem, derībām un loterijām, ir noteikts 18 gadu vecuma ierobežojums.

Lai novērstu nepamatotu un neattaisnojamu atšķirīgu attieksmi starp izlozēm un interaktīvajām izlozēm, no vienas puses, un totalizatoriem un derībām, tostarp totalizatoriem un derībām, kas tiek organizēti ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, no otras puses, kā arī, lai nodrošinātu saskanīgu regulējumu visās Baltijas valstīs, Biedrība ierosina attiecībā uz dalību izlozēs, totalizatoros un derības, tostarp totalizatoros un derībās, kas tiek organizēti ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, noteikt 18 gadu vecuma ierobežojumu, kamēr attiecībā uz dalību pārējos azartspēļu veidos ir nosakāms 21 gadu vecuma ierobežojums.

Par norēķiniem

Likumprojektā ir paredzēts AIL 53. panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: "(3) Interaktīvo azartspēļu organizētājam savstarpējos norēķinos ar klientiem atļauts izmantot Latvijas Republikā licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu maksājumu kontu." Anotācijā tiek skaidrots, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru, jo tehnoloģiju attīstības rezultātā spēlētāji bieži vien maina ierastos maksājumu paradumus uz alternatīvu maksājumu pakalpojumu metodēm. Savukārt šādu alternatīvu maksājumu pakalpojumu nepieejamība pie licencētajiem azartspēļu operatoriem veicina to, ka spēlētāji interaktīvās azartspēlēs spēlē nelegāli.

LIAB vērš uzmanību uz to, ka Latvijā ir tikai 3 (trīs) licencētas elektroniskās naudas iestādes, 6 (sešas) licencētas maksājuma iestādes un 9 (deviņas) kredītiestādes. Starp Latvijā licencētam elektroniskās naudas iestādēm nav tāds visā Eiropā labi zināms pakalpojumu sniedzējs kā “Paysera LT”. Tāpat starp Latvijā licencētām maksājuma iestādēm nav tādi visā pasaulē zināmi pakalpojumu sniedzēji kā Western Union Payment Services Ireland Limited un American Express Payment Europe, S.L., un citi, jo šiem pakalpojumu sniedzējiem nav nepieciešams saņemt licenci Latvijā, lai sniegtu savus pakalpojumus. Vēl jo vairāk, starp Latvijā licencētām kredītiestādēm nav arī tāda kredītiestāde kā “REVOLUT BANK”, UAB, kas ir reģistrēta Lietuvā, bet savus pakalpojumus sniedz visā Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomiskajā zonā, jo tai nav nepieciešams saņemt licenci katrā konkrētajā dalībvalstī, lai varētu sniegt savus pakalpojumus tajā. Tas nozīmē, ka šā brīža Likumprojektā paredzētie grozījumi nesasniegs mērķi atturēt spēlētājus no nelegālo interaktīvo azartspēļu spēlēšanas, jo šo grozījumi rezultātā spēlētājiem joprojām būs liegta pieeja Eiropā zināmākajām elektroniskās naudas, maksājuma iestādēm un kredītiestādēm.

Likumprojekta 47. panta pirmās daļas 2. punkta, 53. panta pirmās daļas 3. punkta, 53. panta trešās daļas redakcija neatbilst Eiropas Savienības normatīvajiem tiesību aktiem un tajos nostiprinātajai pakalpojumu un uzņēmējdarbības sniegšanas brīvībai, jo šajās tiesību normās noteiktie ierobežojumi ir diskriminējoši pret citās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī licencētām elektroniskās naudas iestādēm un maksājumu iestādēm. Atbilstoši Direktīvas 2015/2366 28. pantam Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2. panta otrās daļas 7. punkts paredz, ka maksājuma pakalpojumus Latvijā var sniegt arī citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī licencēta iestāde, kas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākusi darbību Latvijā. Citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstī licencēta iestāde var sniegt savus pakalpojumus Latvijā arī tad, ja tā nav licencējusies, bet tikai izpildījusi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās prasības. Taču, ja tiks saglabāta šā brīža Likumprojekta 47. panta pirmās daļas 2. punkta, 53. panta pirmās daļas 3. punkta un 53. panta trešās daļas redakcija, tad spēlētāji nevarēs izmantot citā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstī licencēto elektroniskās naudas iestāžu un maksājumu iestāžu sniegtos pakalpojumus. Šāds ierobežojums šo iestāžu darbībai neatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 56. panta prasībām.

Nemainot likumprojekta redakciju, un nenovēršot šādu nepamatotu ierobežojumu, tiks pieņemta tiesību norma, kas neatbilst Eiropas Savienības dibināšanas līgumiem un sekundārajiem tiesību aktiem. Tādēļ LIAB aicina likumprojekta 53. panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: “(3) Interaktīvo azartspēļu organizētājam savstarpējos norēķinos ar klientiem atļauts izmantot Latvijas Republikā, Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu maksājumu kontu.

Par aizliegumu organizēt interaktīvās azartspēles no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00

Likumprojektā ir paredzēts papildināt 53. panta septīto daļu, nosakot, ka “Interaktīvās azartspēles ir aizliegts organizēt no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00, izņemot  totalizatoru un derības, kas tiek organizētas ar elektronisko sakaru starpniecību”. Anotācijā šāda iecere tiek pamatota ar to, ka interaktīvo azartspēļu nepārtraukta pieejamībai dalībai azartspēlēs ir atkarību veicinošs faktors. Papildus anotācijā ir norādīts uz citu valstu piemēriem, kas attiecas tikai uz azartspēļu zāļu darba laika ierobežošanu, bet ne uz interaktīvo azartspēļu organizēšanas laika ierobežošanu.

LIAB uzskata, ka likumprojektā paredzētais ierobežojums interaktīvo azartspēļu pieejamībai no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00 ir nepamatots un pārmērīgs vairāku iemeslu dēļ. LIAB jau iepriekš ir vērsusi Finanšu ministrijas uzmanību uz to, ka Latvijā nepastāv vērā ņemama problēma ar nepārtrauktu vai pārāk ilgstošu interaktīvo azartspēļu spēlēšanu. To apstiprina arī aktuālākie Biedrības biedru apkopotie statistikas dati, jo, piemēram, vidējais interaktīvo azartspēļu spēles ilgums diennaktī, ko veido vairākas individuālas sesijas, ir aptuveni 67 minūtes. Turklāt spēlētāji vidēji mēnesī spēlē (izdara vismaz vienu likmi) tikai 7 dienas, kamēr pārējā laikā interaktīvās azartspēles nemaz netiek spēlētas. Šie statistikas dati pārliecinoši pierāda, ka Latvijā nepastāv, kāda ievērojama problēma ar nepārtrauktu vai ilgstošu azartspēļu spēlēšanu.

Jāņem vērā, ka likumprojektā ir paredzēts deleģējums tam, lai ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību tiktu ieviestas spēlētāju uzvedības un riska uzraudzības sistēmas, ar kuru palīdzību, cita starpā, bet ne tikai, tiks vērtēti arī riska faktori, kas saistīti ar interaktīvo azartspēļu spēles ilgumu. Tas nozīmē, ka ar šobrīd plānotajiem papildinājumiem tiesiskajā regulējumā tiks aptverta jebkura, tajā skaitā pat teorētiska problēma, kas varētu būt saistīta ar nepārtrauktu interaktīvo azartspēļu spēlēšanu, vienlaikus nepamatoti neierobežojot ne tikai interaktīvo azartspēļu organizētāju tiesības uz netraucētu saimniecisko darbību, bet arī indivīdu tiesības izvēlēties, kad un kā izklaidēties. Pie šādiem apstākļiem šāda vispārīgā ierobežojuma noteikšanai nav racionāla attaisnojuma, jo nav konstatējama reāla sabiedrībā pastāvoša problēma, kuras novēršanai un spēlētāju aizsardzībai ir nepieciešams ieviest šādu ierobežojumu.

LIAB arī vērš uz uzmanību uz to, ka šāda interaktīvo azartspēļu pieejamības ierobežošana veicinās to, ka spēlētāji interaktīvās azartspēles spēlē nelegāli, jo tās būs pieejamas arī laikā no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00. Interaktīvās azartspēles Latvijas iedzīvotājiem ir spējīgi piedāvāt un šobrīd arī piedāvā tādi interaktīvo azartspēļu organizētāji, kuri neatrodas Latvijā un nav saņēmuši speciālas licences, lai Latvijā varētu organizēt interaktīvās azartspēles. Nelegālajiem interaktīvo azartspēļu operatoriem savu pakalpojumu nodrošināšanai pietiek tikai ar to, ka Latvijas iedzīvotājam ir piekļuve internetam, un, kas visnozīmīgāk, šie pakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem varēs nodrošināt nepārtraukti. Līdz ar to ikviens spēlētājs no Latvijas, kurš vēlēsies spēlēt interaktīvās azartspēles, kamēr tās laika posmā no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00 nebūs pieejamas pie Latvijā licencētajiem operatoriem, tās spēlēs nelegāli pie nelicencētiem operatoriem.

Turklātinteraktīvo azartspēļu pieejamības ierobežošana laikā no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00 neatbilst Satversmes 96. un 105. pantam. Satversmes tiesa jau iepriekš, vērtējot interaktīvo azartspēļu darbībai noteiktu ierobežojumu samērīgumu, ir atzinusi, ka šāds ierobežojums ne tikai ierobežo komersantu tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata, bet arī indivīdu tiesības izvēlēties, kad un kā pavadīt savu brīvo laiku.

Tieši saistībā ar indivīdu tiesībām izvēlēties, kad un kā pavadīt savu brīvo laiku, tostarp spēlējot interaktīvās azartspēles, Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka likumdevējam, vēloties pasargāt cilvēkus no nelietderīgiem tēriņiem un finansiālā stāvokļa pasliktināšanās, ir jāievieš tādi ierobežojumi, kas ierobežo tieši tās personas, kurām ir problēmas ar interaktīvo azartspēļu spēlēšanu potenciāli nekontrolējamos apmēros. Taču, vēloties pasargāt noteiktu sabiedrības daļu, kuriem ir raksturīga nenotralējamā azartspēļu spēlēšana, likumdevējs nevar ierobežot arī tos indivīdus, kuriem ar azartspēļu spēlēšanu nav būtisku problēmu un kuriem azartspēļu spēlēšana ir brīvā laika pavadīšanas veids. Šādu ierobežojumu attiecināšana arī uz indivīdiem, kuriem nav problēmas ar nekontrolētu azartspēļu spēlēšanu, nozīmē  neproporcionālu  paternālistisku iejaukšanos cilvēku tiesībās uz izvēles un pašnoteikšanās brīvību. Līdz ar to pastāv augsta ticamība tam, ka interaktīvo azartspēļu operatori atkārtoti vērsīsies Satversmes tiesā un tai, balstoties uz atziņām līdzīgā lietā, nāksies atzīt arī šāda ierobežojuma neatbilstību Satversmei.

Ievērojot visu iepriekš minēto, LIAB aicina atturēties no šādu pārmērīgu un nepamatotu ierobežojumu pieņemšanas, kas ne tikai nav nepieciešami kādas Latvijā reāli pastāvošas problēmas risināšanai, bet arī ir acīmredzami neatbilst Satversmei. Tādēļ LIAB lūdz no Likumprojekta izslēgt Likumprojekta 53. panta septīto daļu, darba laika ierobežojumus neattiecinot uz interaktīvajām azartspēlēm.