Aptauja: lielākā daļa iedzīvotāju zina par pašatteikušos personu reģistru

Aptauja: lielākā daļa iedzīvotāju zina par pašatteikušos personu reģistru

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju zina par pašatteikušos personu reģistru, izriet no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultātiem. 62% respondentu norādīja, ka zina par pašatteikušos personu reģistra esamību, 37% respondentu nezināja par reģistru, savukārt 1% aptaujāto bija grūti sniegt atbildi uz šo jautājumu. 

Sabiedriskās domas aptauja tika veikta augusta beigās un tās rezultāti tika prezentēti šodien notikušajā diskusijā par pašatteikušos personu reģistra darbības paplašināšanu. Kā zināms kopš 2020. gada Latvijā darbojas pilnvērtīgs pašatteikušos personu reģistrs. Kopš reģistra darbības sākuma tajā sevi bija iekļāvuši vairāk nekā 35 tūkstoši cilvēku, tai skaitā vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku, kuriem patlaban ir aktīvs liegums piedalīties azartspēlēs. 

Diskusija notika Drošākas spēles nedēļas ietvaros, ko visā Eiropā organizē Eiropas azartspēļu un likmju asociācija (https://www.egba.eu), to organizēja Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība (LIAB) (www.liab.lv) informatīvās kampaņas "Pazīsti atkarību! Izslēdz sevi no azartspēlēm" ietvaros. Ar kampaņu LIAB informē sabiedrību par pašatteikušos personu reģistra iespējām un atbildīgu spēli. 

"Dati par reģistra lietojamību apliecina, ka reģistrs ir efektīvs un ievērojams iedzīvotāju skaits zina par tā esamību un darbību. LIAB biedri - interaktīvo azartspēļu operatori - ne tikai pārliecinoši iestājās par reģistra ieviešanu Latvijā, bet arī informē sabiedrību par tā darbību - jau vairākas reizes esam rīkojuši informatīvās kampaņas, aptverot visus valsts reģionus un atgādinot par šo atkarību prevencijas rīku," stāsta William Hill Latvia valdes loceklis Kaspars Rāzna. 

"Latvijā būtu jāapsver pašatteikušos personu reģistra iespēju paplašināšanu, kā tas ir citās valstīs, piemēram, Dānijā. Iespējas izslēgt sevi no azartspēlēm arī uz mazāku termiņu, nekā gads, mudinātu lielāku skaitu cilvēku lietot šo rīku, tās pašas Dānijas pieredze to apliecina. Tāpēc Drošākas spēles nedēļas ietvaros iniciējām šo diskusiju un turpinām sadarboties ar valsts institūcijām, lai kopīgi veidotu maksimāli drošu spēles vidi licencētajās vietnēs," uzsver Rāzna. 

Iedzīvotāji neprot atšķirt Latvijā licencētās un nelegālās azartspēļu vietnes

Vienlaicīgi aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa cilvēku neprastu atšķirt Latvijā licencēto azartspēļu vietni no nelicencētās, proti tādas, kas Latvijā darbojas nelegāli. 71% respondentu atbildēja, ka neprastu atšķirt licencēto vietni no nelegālās, 16% ka prastu, bet 13% bija grūtības sniegt atbildi. Vienlaicīgi 45% aptaujāto vispār nezina, ka mēdz būt licencētās un nelegālās interaktīvo azartspēļu vietnes, 44% to zina, bet 11% bija grūtības sniegt savu atbildi par šo jautājumu. 

"Tas, ka iedzīvotājiem nav informācijas par to, kādas interaktīvo azartspēļu vietnes Latvijā darbojas atbilstoši valsts regulējamam un drošas, un kādas strādā nelegāli, patiesībā ir pamatīga problēma. Tas rada draudus spēlētājiem, jo kā zināms, pašatteikušos personu reģistrs darbojas tikai licencētajās vietnēs, un tikai licencētās vietnes pielieto virkni atbildīgas spēles rīku, nodrošinot atkarību prevenciju un drošu spēles vidi. Līdz ar to informācijas trūkums rada tiešus draudus spēlētāju drošībai, bet viens no informācijas trūkuma iemesliem ir pilnīgs reklāmas un līdz ar to pēc būtības arī informācijas izplatīšanas liegums, kas ir ieviests azartspēļu jomā Latvijā, atšķirībā no lielākās daļas citu Eiropas valstu," uzsver Rāzna.  Aptauja veikta 24. - 28.08.2022., tajā piedalījās 1005 respondenti no visas Latvijas.