Aizvadītajā 2020.gadā Latvijā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa, liecina pētījumu aģentūras H2GC dati. Ja 2019.gadā nelegālo interaktīvo azartspēļu daļa Latvijā bija 34,3 miljoni eiro, tad 2020.gadā tā pieauga par vairāk nekā 10 miljoniem eiro un sasniedza gandrīz 46 miljoni eiro apmēru, kas ir 45% no kopējā azartspēļu tirgus Latvijā.

Nelegālā tirgus daļas pieaugumu veicināja parlamenta lēmums aizliegt darboties legālajiem, Latvijā licencētajiem operatoriem. Kā zināms pērn no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam, saskaņā ar Saeimas deputātu lēmumu licencēto interaktīvo azartspēļu operatoru vietnes tika slēgtas. Savukārt 2020.gada 11.decembrī Satversmes tiesa atzina par neatbilstošiem Satversmei ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus interaktīvajām azartspēlēm. Latvija bija vienīgā valsts, kas liedza darbības interneta vidē, kur nepastāv fizisks kontakts ar citiem cilvēkiem.

"2020.gads ļoti uzskatāmi nodemonstrēja, cik būtiski ir pieņemt pārdomātus lēmumus un uzturēt valstī sapratīgu regulējumu, lai neveicinātu nelegālā azartspēļu tirgus attīstību,"

norāda Optibet vadītājs Baltijas valstīs Dainis Niedra

“Iesaistoties nelegālajā interaktīvo azartspēļu vidē, cilvēki sevi pakļauj nedrošai, neuzraudzītai un nekontrolētai videi. Nelegālajās vietnēs ir īpaši augsts risks, ka spēlētājs var tikt apkrāpts vai, tajās tiek izmantotas pārmērīgas un maldinošas reklāmas, kā rezultātā pieaug atkarību risks. Jāatgādina, ka nevienā nelegālajā azartspēļu vietnē nedarbojas pašatteikušos personu reģistrs, tajās arī nav pieejami atbildīgas spēles rīki, ar kuriem spēlētāji ierobežo savu spēli. Taču šiem nelegālajiem operatoriem ir plašas reklāmas iespējas, to vietnes ir viegli pieejamas internetā,” uzsver Niedra.

Ārvalstu eksperti atzīst, ka no valsts puses ir būtiski ieviest sabalansētu regulējumu, kas nodrošinātu kontroli un ierobežojumus, vienlaicīgi nepadarot licencēto operatoru piedāvājumu nekonkurētspējīgu. “Pretējā gadījumā spēlētāji arvien vairāk izvēlas izmantot nelegālo azartspēļu operatoru vietnes. Savukārt nelegālās vietnes neievēro konkrēto valstu normatīvos regulējumus, kā arī nav ieinteresēti ieguldīt atbildīgās spēles rīkos, tāpēc spēlētāji tajās netiek pasargāti. Turklāt nelegālās vietnes ir relatīvi viegli pieejamas un tās var izmantot arī tie cilvēki, kas ir sevi ievietojuši pašatteikušos personu reģistrā,” norāda eksperte un lektore no Zviedrijas Anna Sofija Olsona (Ann-Sofie Ollson).

Latvijā ir legāla un stingri regulēta azartspēļu nozare, tās uzņēmumi - azartspēļu operatori - nodrošina spēlētāju aizsardzību, ievieš atbildīgas spēles principus, uz tiem attiecas pašatteikušos personu reģistra darbība. Visi nozares dalībnieki ir augsti attīstīti tehnoloģiju uzņēmumi un par likumā noteikto pienākumu izpildi atbild ne tikai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) priekšā, bet arī ir NILLTFN subjekti, kuri sadarbojas ar Finanšu izlūkošanas dienestu un citām iestādēm. Licencētie uzņēmumi arī nomaksā nodokļus valsts budžetā. Turpretim nelegālās vietnes  nenodrošina nedz atbildīgās spēles principus, nedz ievēro pašattiekušos personu reģistra datus, nedz nomaksā nodokļus valsts budžetā, kā arī var būt saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Arī Baltijas valstu licencēto interaktīvo spēļu nozares ieņēmumu dinamika apliecina nelegālā tirgus daļas pieaugumu Latvijā. Lai arī online izklaide 2020.gadā bija praktiski vienīga iespējamā (online kino, e-sports, interaktīvās azartspēles un tiešsaistes koncerti), Latvijā legālās nozares ieņēmumi praktiski nav mainījušies, salīdzinot ar 2019.gadu. Turpretim kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā situācija ir pavisam atšķirīga. Licencēto interaktīvo azartspēļu operatoru ieņēmumi 2020.gadā Latvijā bija 56,8 miljoni eiro, kas ir pa 4% vairāk, nekā 2019.gadā, savukārt Igaunijā pērn nozares ieņēmumi pieauga par 36% un bija 50,7 miljoni eiro, bet Lietuvā nozares ieņēmumi pieauga par 53% un sasniedza 62 miljonus eiro.

Latvijā Licencēto interaktīvo azartspēļu operatori 2019. gadā nodokļu viedā iemaksāja valsts budžetā 12.3 miljonus eiro, 2020. gadā tie būs ap 13 miljoniem eiro.