Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) pārstāvji 2.martā piedalījās Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, kur informēja par atbildīgās spēles principiem un rīkiem, kurus ievieš licencētie operatori, kā arī par nelicencēto operatoru ietekmi uz ēnu ekonomiku. 

Par pasaules pieredzi atbildīgas spēles ieviešanā deputātus informēja nozares eksperte,  lektore no Zviedrijas Anna Sofija Olsona (Ann-Sofie Ollson). Savukārt par Latvijā licencēto online azartspēļu operatoru pieredzi atbildīgās spēles rīku ieviešanā, kā arī nelegālo operatoru ietekmi uz ekonomiku runāja LIAB pārstāvis, SIA viensviens.lv valdes priekšsēdētājs Jānis Trēgers. 

Stāstot par pasaules, tai skaitā Zviedrijas pieredzi attiecībā uz atbildīgas spēles elementiem, Anna Sofie Olsona norādīja, ka no valsts puses ir būtiski ieviest sabalansētu regulējumu, kas nodrošinātu kontroli un ierobežojumus, vienlaicīgi nepadarot licencēto operatoru piedāvājumu nekonkurētspējīgu. Pretējā gadījumā spēlētāji arvien vairāk izvēlas izmantot nelegālo azartspēļu operatoru vietnes. Savukārt nelegālās vietnes neievēro konkrēto valstu normatīvos regulējumus, kā arī nav ieinteresēti ieguldīt atbildīgās spēles rīkos, tāpēc spēlētāji tajās netiek pasargāti. Turklāt nelegālās vietnes ir relatīvi viegli pieejamas un tās var izmantot arī tie cilvēki, kas ir sevi ievietojuši Pašatteikušos personu reģistrā. 

Kā zināms, kopš 1.janvāra Latvijā darbojas Pašatteikušos personu reģistrs, kas attiecas gan uz interaktīvajām azartspēlēm, gan uz fiziskajām azartspēļu zālēm. Šo divu mēnešu laikā reģistrā sevi ir ievietojušas vairāk kā 5400 personas. Atbilstoši Veselības ministrijas veiktajam pētījumam par “Procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošajiem riska faktoriem”, Latvijā azartspēļu atkarības riska grupā ir 16162  cilvēku. Un trešā daļa no šiem cilvēkiem jau ir spērusi lielu soli cīņā ar atkarību, ievietojot sevi pašatteikušos personu reģistrā. Nelicencētās azartspēļu vietnes nepakļaujas šī reģistra darbībai. 

“Pašatteikušos reģistra ieviešana ir ļoti nozīmīgs solis atbildīgas spēles virzienā, ko nozare pilnībā atbalsta. Tas, ka divu mēnešu laikā reģistrā sevi iekļāvuši vairāk kā 5 400 cilvēku liecina, ka šāds rīks jau sen bija nepieciešams,” uzsvēra Jānis Trēgers. “Sabiedrībā ir izveidojies mīts, ka nozare ir ieinteresēta problemātiskajos spēlētājos, taču situācija ir tieši pretēja un nozare ir ieinteresēta maksimāli izvairīties no problemātisko spēlētāju piekļuves vietnēm. Problemātiska spēle ir mūsu biznesa risks, nevis iespēja. Esam ieinteresēti veidot atbildīgas spēles vidi savās vietnēs un mazināt atkarību risku līdz minimumam,” uzsver Trēgers. 

Runājot par nelicencēto online azartspēļu ietekmi uz ēnu ekonomiku, Trēgers norādīja, ka patlaban nelegālais online azartspēļu tirgus Latvijā veido ap 38% no kopējā azartspēļu tirgus. Absolūtajos skaitļos tie ir aptuveni 33 miljoni eiro, no kuriem netiek veiktas nodokļu iemaksas valsts budžetā. “Aizliegt kaut ko internetā nav iespējams, arī 100% izskaust nelegālo spēļu piedāvājums nebūs iespējams, taču kopīgi gan nozarei, gan valsts institūcijām ir jāvirzās uz to, lai maksimāli samazinātu šo nelicencēto operatoru darbību. Tas ir nepieciešams gan lai apkarotu ēnu ekonomiku, gan lai pasargātu spēlētājus,” sacīja Trēgers. 

Kā zināms, pērn LIAB biedri parakstīja kodeksu, apnemoties darīt vairāk, nekā prasa valsts regulējums atbildīgās spēles jomā. Visiem operatoriem, kuru pārstāvji parakstījuši šo kodeksu, obligāta prasība ir ne vēlāk kā līdz 2020. gada 30. jūnijam saviem klientiem nodrošināt šādus klientu aizsardzības instrumentus:

  • pašnovērtējuma anketa;
  • iespēja uzstādīt iemaksu vai zaudējumu limitu dienai/nedēļai/mēnesim;
  • iespēja neatgriezeniski slēgt kontu;
  • spēlētājiem ir pieejama informācija, kur vērsties pēc palīdzības;
  • spēlētājiem ir pieejama viņu spēles laika un naudas pārskaitījumu vēsture, kas ļauj izvērtēt iespējamos spēles riskus;
  • klientu serviss: spēlētājam iespējams sazināties ar operatoru, zvanot vai rakstot operatora izveidotā sarakstes vietnē (čats);
  • pēc reģistrācijas jaunajiem klientiem tiek nosūtīta informācija par iespējām, kas minētas augstāk;
  • darbinieku apmācība – ja klientu atbalsta dienestam komunikācijā ar klientu rodas aizdomas par problemātiskiem spēles paradumiem, situācija tiek analizēta un tiek lemts par nepieciešamību klienta kontu slēgt pēc spēles organizētāja, nevis klienta iniciatīvas;
  • proaktīva spēlētāju informēšana.

Latvijas interaktīvo azartspēļu nozares atbildības kodeksu parakstīja visi LIAB biedri: 11.lv, OptibetBetsafePafbet un Alfor. Interaktīvo azartspēļu nozares atbildības kodekss ir līgums, kas saistošs visiem Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības biedriem. Kodekss ir nozari pašregulējošs dokuments, kas saskaņots ar uzraugošajām valsts pārvaldes iestādēm. Kodekss tiks pārskatīts un atjaunots vismaz reizi gadā.