Ārvalstu investori: investīciju prasību apmērs pret Latviju var sasniegt 160 miljonus eiro

Ārvalstu investori: investīciju prasību apmērs pret Latviju var sasniegt 160 miljonus eiro

“Sakarā ar Saeimas nepārdomāto un sasteigto lēmumu par Gametech jeb interaktīvo azartspēļu nozares likvidāciju, interaktīvo spēļu organizētāju dalībnieki, kuri ir ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi, vērsīsies tiesā ar investīciju aizsardzības prasībām. Šo prasību apmērs būs līdz pat 160 miljoniem eiro,”

norāda Zviedru kompānijas Enlabs AB, kuras akcijas tiek kotētas Stokholmas biržā, prezidents Georgijs Ustinovs. Enlabs AB Latvijā licencēts un darbojas ar Optibet zīmolu.

Tādejādi vēl vairāk tiks padziļināta tā ekonomiskā krīze, kuru šogad prognozē gan Latvijas, gan ārvalstu eksperti.

Kā zināms, ārvalstu uzņēmumu veiktās investīcijas ir aizsargājams saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Savukārt 2020. gada 20. martā Saeima steidzamības kārtībā izskatīja un pieņēma likumu „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, faktiski likvidējot Latvijā Gametech nozari, kuru veido pārsvarā Ziemeļeiropā un Eiropā reģistrētie uzņēmumi un to investīcijas.

Minētā likuma 1. pantā noteikts tā mērķis, proti, noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu. Savukārt Likuma 9. pantā noteikts aizliegums azartspēļu organizēšanai arī interaktīvajā vidē, kur azartspēļu spēlēšana noris bez jebkādas personu saskarsmes klātienē, pilnībā atbilstot sociālās distancēšanās principam un ir pretrunā gan likuma mērķim, gan valsts ekonomikas ilgtermiņa interesēm.

Saeimas lēmums, neskatoties uz ārkārtējo situāciju valstī, nepamatoti aizskar uzņēmumu Latvijas Republikas Satversmē, Eiropas Savienības (ES), kā arī starptautiskajos tiesību aktos garantētās tiesības uz komercdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvību un investīciju aizsardzību. Neviena cita ES dalībvalsts Covid-19 izplatības ierobežošanai un tā radīto seku mazināšanai nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz interaktīvo azartspēļu darbību, saprotot šādu ierobežojumu nepamatotību un nesamērīgumu attiecībā pret labumu, ko no tā noteikšanas gūtu sabiedrība.

Likuma 9. pantā paredzētais ierobežojums nav noteikts ar likumu, jo tā pieņemšanā nav ievērots labas likumdošanas princips. Tāpat šis ierobežojums nav samērīgs, jo lai novērstu iespējamos nelietderīgus un pārmērīgus tēriņus, ir iespējams pielietot citus līdzekļus, proti: noteikt ierobežojumus patērētāja tēriņu apjomu vai arī interneta vietnē pavadītajam laikam; noteikt naudas līdzekļu limitu, ko viena persona var iztērēt, spēlējot interaktīvās azartspēles un nosakot ierobežojumus interaktīvo azartspēļu darba laikam, kamēr valstī pastāv ārkārtējā situācija.

Saeimas rīcība attiecībā uz sabiedrības labklājības aizsardzību ir savstarpēji pretrunīga, jo, no vienas puses, tiek ierobežotas azartspēles, kamēr, no otras puses, tiek veicināta alkohola pieejamība, atļaujot tā tirdzniecību arī internetā.

“Ierobežojums arī pārkāpj Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumus, jo tiek piemērots diskriminējošā veidā. Proti, no ierobežojuma tvēruma nepamatoti ir izslēgtas izlozes, kuru nav pamata nošķirt no citiem azartspēļu veidiem, jo arī to spēlēšana ir saistāma ar atkarības un pārmērīgu tēriņu riskiem. Turklāt tieši izlozes ir vispieejamākais un viens no vispopulārākajiem azartspēļu veidiem Latvijā. Rezultātā VAS „Latvijas Loto” radītais ekskluzīvs stāvoklis kā vienīgajam azartspēļu organizētājam, kuram ir tiesības organizēt azartspēles, un tas ir uzskatāms par neatļautu valsts atbalstu,” uzsver Armands Ukass SIA Latsson Licencing valdes priekšēdētājs, kas ir  Zviedrijas Betsson AB Stokholmas biržā kotētās kompānijas meitas uzņēmums Latvijā.

“Pilnībā apturot interaktīvo azartspēļu darbību, nepazūd pieprasījums pēc spēles, un rezultātā Latvijas iedzīvotāji tiek virzīti uz interaktīvo azartspēļu tirgu, kur personas tiek pakļautas nedrošai, valsts institūciju neuzraudzītai un nekontrolētai videi. Šajā vidē ir īpaši augsts risks, ka personas var tikt apkrāpts vai ierauts azartspēļu atkarībā. Turklāt nelegālais azartspēļu tirgus tiek saistīts arī ar organizēto noziedzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī nodokļu nemaksāšanu. Līdz ar to Latvijas parlaments veicina vēl nebijušu azartspēļu ēnu ekonomikas uzplaukumu,” uzsver SIA viensviens.lv, kas ir Lielbritānijas vecākās bukmeikeru kompānijas William Hill Plc meitas uzņēmums Latvijā, valdes priekšsēdētājs Jānis Trēgers,

Interaktīvo azartspēļu darbības apturēšana rada arī būtiskus zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai kopumā, tostarp valsts budžeta ieņēmumiem. Šā ierobežojuma rezultātā valsts budžets var zaudēt līdz pat 20 miljoniem eiro no nodokļu ieņēmumiem.  

Ierobežojuma rezultātā komersantu saimnieciskā darbība tiek pilnībā pārtraukta. Kā rezultātā komersantiem nav iespējams gūt peļņu no komercdarbības un nav veida, jā segta segt ar komercdarbību saistītās izmaksas (darbaspēka izmaksas, spēļu infrastruktūras uzturēšanas izmaksas dīkstāves laikā, nodokļu maksājumi u.c). Jāpiebilst, ka šāda ierobežojuma ilgstoša pastāvēšana var arī novest pie komersantu maksātnespējas un likvidācijas, kā rezultātā, valstij būtu jāatlīdzina ne tikai ierobežojuma piemērošanas laikā nodarītie zaudējumi, bet arī jāatlīdzina visa uzņēmuma vērtība, kurš Likuma 9. panta piemērošanas rezultātā tika novests līdz maksātnespējai.

Līdz ar to, nesaņemot pienācīgu un samērīgu kompensāciju par Likuma 9. panta piemērošanas rezultātā radīto aizskārumu interaktīvo azartspēļu operatoru tiesībām veikt komercdarbību, tie vērsīsies ar prasību pret Latvijas valsti par Latvijā veikto ieguldījumu aizsardzību un tiem radīto zaudējumu atlīdzināšanu, atbilstoši Latvijas uzņemto starptautisko līgumu saistībām un pienākumiem.Atbilstoši biržā norādītajiem datiem visu Latvijas interaktīvo azartspēļu organizētāju kopējā vērtība Likuma 9. panta pieņemšanas brīdī bija aptuveni 160 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka kopējais prasījumu apmērs pret Latviju saistībā ar Likuma 9. panta noteikšanas rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu var sasniegt pat 160 miljonus eiro.