Lai pasargātu sociālo dienestu redzeslokā esošos cilvēkus no dažādu veidu atkarībā, tai skaitā problemātiskiem spēlēšanas paradumiem, sociālo dienestu darbiniekiem būtu jādod piekļuvi pašatteikušos reģistram un pilnvaras ievietot tajā dienesta klientus, pauž Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) pārstāvis, 11.lv valdes priekšsēdētājs Jānis Trēgers. 

Pašatteikušos reģistrs ir labākais un efektīvākais veids kā izvairīties no problemātiskās spēlēšanas un atkarības. Šis rīks Latvijā darbojas nu jau vairāk nekā gadu, un ir pierādījis savu efektivitāti arī citviet pasaulē. Lai arī reģistrs pamatā ir domāts kā rīks, kas palīdz pašiem spēlētājiem sevi izslēgt no spēles, un neviens cits to parasti nevar izdarīt konkrētās personas vietā, tomēr būtu jāapsver iespēja noteikt kritērijus un gadījumus, kad šo darbību varētu veikt arī sociālais dienests līdzīgi, kā tas tika izdarīts, ieviešot ierobežojumus uzturlīdzekļu maksātājiem. Proti, šogad parlaments jau ir ieviesis ierobežojumus, kas liedz piedalīties azartspēlēs uzturlīdzekļu nemaksātājiem, lēmumus par līdzīgiem liegumiem attiecībā uz saviem klientiem, precīzi un stingri noteiktos gadījumos varētu pieņemt arī sociālā dienesta darbinieki. 

Nozare vienmēr ir iestājusies par atbildīgu spēli, norāda Trēgers, un pašatteikušos reģistra ieviešana bija starp atbildīgās spēles rīkiem, par kuru LIAB biedri ilgstoši iestājās jau iepriekš. Vienmēr esam uzsvēruši, ka problemātiskie spēlētāji nekad nav bijuši un nebūs nozares mērķauditorija. Mēs iestājamies par to, lai maksimāli pasargātu spēlētājus no atkarībām un pārmērīgas azartspēļu spēlēšanas. Operatori nav ieinteresēti un nevēlas piesaistīt cilvēkus, ar noslieci uz atkarību, tieši pretēji, nozare arī vēlas pasargāt šādus spēlētājus pēc iespējas ierobežojot šo spēlētāju piekļuvi azartspēlēm. Vienlaikus šos ierobežojumus nedrīkst nepamatoti attiecināt uz personām, kurām ar azartspēļu pārmērīgu spēlēšanu nav problēmas un tā šim personām ir izklaide.  

Satversmes tiesa 2020. gada spriedumā, vērtējot Saeimas pārsteidzīgo lēmumu apturēt visu interaktīvo azartspēļu operatoru darbību, ir norādījusi, ka:

Indivīdam pieņemot lēmumus, kas ietekmēs tikai viņu pašu, ir tiesības izdarīt savu izvēli uz viņam pieejamās informācijas pamata bez valsts tiešas iejaukšanās.Demokrātiskā tiesiskā valstī indivīda pašnoteikšanās brīvībai ir augstākā vērtība. Šī brīvība aptver jebkādu cilvēka izvēli, vienalga, vai tā no socioētiskā viedokļa būtu atzīstama par vērtīgu vai arī būtu tikai cilvēka personīgās gribas izpausme, ciktāl tā neapdraud citu cilvēku tiesības, konstitucionālo kārtību vai arī citas sabiedrībai būtiskas intereses. Likumdevējam ir jārespektē personas izvēles brīvība un jāuzticas tās spējai novērtēt šādas brīvības izpausmes, varbūt pat potenciāli paškaitējošas darbības, sekas, kamēr vien tās ietekmē tikai pašu personu. Indivīdam ir jāuzņemas atbildība par savas brīvības īstenošanas sekām.

Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 21.1. punktu, 55. lpp.

Satversmes tiesa šajā spriedumā arī norādīja, ka likumdevējam nebija pamata apturēt visu interaktīvo azartspēļu operatoru darbību, jo šāda rīcība ietekmēja ne tikai tos cilvēkus, kuriem ir kontroles trūkums un iztērēto līdzekļu apjoms ir neproporcionāls ienākumiem, bet arī visu citu cilvēku iespējas brīvi izvēlēties, kur tie vēlas ieguldīt savus finanšu līdzekļus un kā pavadīt savu brīvo laiku. Tādējādi Satversmes tiesa jau ir diezgan skaidri norādījusi, ka rīkiem, ar kuriem likumdevējs vēlas pasargāt spēlētājus bez viņu piekrišanas, ir jābūt precīziem, konkrētiem un piemērojamiem tajos gadījumos, kad azartspēļu spēlēšana negatīvi ietekmē ne tikai pašu personu, bet arī citus.

LIAB ieskatā, šādām prasībām atbilst arī situācija, kad persona ir nokļuvusi sociālo dienestu uzmanības lokā, jo tās darbības, spēlējot azartspēles, kaitē arī tās apgādājamajiem.

Latvijas interaktīvo azartspēļu nozare ir izstrādājusi atbildības kodeksu, kuru kopš 2019.gada oktobra paraksta visi LIAB biedri, apņemoties nodrošināt klientiem vairākus papildu aizsardzības rīkus, ar nolūku maksimāli samazināt atkarības rašanās iespējas. Interaktīvo azartspēļu nozares atbildības kodekss ir līgums, kas saistošs visiem Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības biedriem. Kodekss ir nozari pašregulējošs dokuments, kas saskaņots ar uzraugošajām valsts pārvaldes iestādēm. Kodekss tiek pārskatīts un atjaunots vismaz reizi gadā, pilns kodeksa teksts šeit: http://liab.lv/spele-atbildigi/

Latvijā interaktīvo azartspēļu tirgu regulē valsts, normatīvie akti nosaka licencēšanas kārtību, operatoru darbību, atbildību pret valsts pārvaldes institūcijām, tajā skaitā spēlētāju aizsardzības mehānismus. Interaktīvo azartspēļu organizatori jau šobrīd pilnā apmērā spēlētājiem nodrošina normatīvajos aktos paredzētās iespējas noteikt sev spēles likmes un apgrozījuma limitus (Ministru kabineta noteikumi Nr. 715, 10.1., 10.2.) un nepieļauj piekļuvi spēlētājiem, kas ir pašatteikušies, kā arī iedzīvotājiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem. Interaktīvās azartspēles vairumam patērētāju ir izklaides un brīvā laika pavadīšanas veids. Diemžēl atkarību risku nav iespējams izslēgt, tāpēc interaktīvo azartspēļu nozarei ir pienākums noteikt ētiskas uzņēmējdarbības ietvaru. Šī kodeksa nolūks ir stiprināt patērētāju aizsardzību, un palīdzēt nodrošināt to, lai spēlētāju azartspēļu paradumi neattīstās no izklaides līdz atkarībai.